Pēdējos gados aizvien biežāk dzirdam par to, ka uzdarbojas krāpnieki gan internetā, gan arī zvanot un sūtot īsziņas. Lai arī tehnoloģiju laikmetā dzīvojam jau vairāk kā dekādi un tehnoloģijas attīstās, arī krāpnieku mēģinājumi kļūst viltīgāki.
Tāpēc ir svarīgi zināt, ko darīt, kad uzdarbojas krāpnieki – kā sevi pasargāt. Pirmais solis ir zināt, kādos veidos krāpnieki visbiežāk rīkojas un cenšas izkrāpt informāciju.
Šajā rakstā uzzināsim, kā visbiežāk Latvijā uzdarbojas krāpnieki un kā sevi pasargāt no viņu viltīgajiem centieniem.
Kā visbiežāk uzdarbojas krāpnieki?
Esam dzirdējuši par dažādām metodēm, taču šeit apkopojām vispopulārākās, no kurām izvairīties.
1. Izlikšanās par banku darbiniekiem
Viena metode, kā uzdarbojas krāpnieki, ir izliekoties par banku darbiniekiem. Patiesībā šī metode attiecas uz dažādu oficiālu valsts iestāžu personālu. Krāpnieki izliekas par darbiniekiem, kas zvana vai sūta e-pastus, vaicājot klientu datus.
Visbiežāk šie krāpnieki mēģinās prasīt informāciju par piekļuvi kontiem un profiliem. Tāpēc nekad nedrīkst izteikt savas paroles un lietotājvārdus, kā arī personas kodu un citu informāciju par sevi. Protams, arī kredītkaršu informācija ir kaut kas, ko bankas darbinieki nekad neprasīs.
2. Banku karšu datu zādzība
Vēl viena metode tiek realizēta dzīvē – klātienē. Krāpnieki var imitēt bankas karšu nolasītājus un rezultātā nozagt naudu, kas ir uz konta. Ja ar šīm ierīcēm var piekļūt tuvu bankas kartei, tad no tās var nolasīt konkrētas summas. Šī metode ir īpaši bīstama, jo to no malas nevar tik viegli pamanīt.
Tāpēc ir labi uzlikt savai kredītkartei konkrētu limitu, lai nevar noņemt daudz naudas bez apstiprinājuma.
Reizēm krāpnieki mēdz šīs ierīces uzstādīt arī uz bankomātiem, piemēram, iepirkšanās centros. Tāpēc ir jābūt īpaši uzmanīgam, lai neuzķertos uz šādām krāpniecības taktikām.
3. Īsziņu sūtīšana par laimestiem
Un vēl viena metode ir paziņot cilvēkiem par to, ka viņi ir laimējuši kādu lielu naudas summu. Kārdinājuma vilināts, cilvēks reizēm mēdz sadarboties un rezultātā tiek apkrāpts.
Piemērs ir pavisam vienkāršs – tev atnāk īsziņa par to, ka esi laimējis 10 000 eiro. Taču, lai tos iegūtu, ir nepieciešams nosūtīt savus personu apliecinošos datus. Te tev nu bija – esi nevis laimētājs, b et gan ticis apkrāpts.
Visbiežāk šie krāpnieki tēmē uz vecāka gadu gājuma cilvēkiem, zvanot viņiem un uzdodoties vai nu par kādu laimesta izsniedzēju vai par iepriekš minēto bankas darbinieku.
Kā sevi pasargāt no krāpniecības?
Esam apkopojuši dažādus veidus, kā sevi pasargāt no krāpnieku uzbrukumiem.
Lūk, mūsu galvenie padomi:
- Pārbaudīt vietņu autentiskumu – tas ir svarīgi saņemot e-pasta vēstules vai ziņojumus, kuros tiek pieprasīta kāda personiskā informācija vai kuri novirza uz tīmekļa vietnēm datu ievadīšanai.
- Veidot drošas un sarežģītas paroles – svarīgām vietnēm vienmēr izvēlies pēc iespējas nejaušākas paroles, izvairoties no dzimšanas dienu datumiem, mīļo cilvēku vārdiem utt.
- Nevērt vaļā epastos pievienotās saites – šis ir viens no pirmajiem padomiem, ko atcerēties. Viens ir iegūt vīrusu datorā, bet otrs nejauši nodot citam serverim visas savas uz datora saglabātās piekļuves.
- Lietot 2 faktoru autentifikāciju – tas pievieno papildu aizsardzības slāni, jo, pat zinot paroli, krāpnieki nevarēs piekļūt jūsu kontam bez papildu autentifikācijas līdzekļa (piemēram, SMS ziņojuma vai mobilās aplikācijas koda).
- Regulāri atjaunināt savas programmas – atjauninājumi bieži vien ietver drošības uzlabojumus.
- Uzraudzīt savus datus – vienmēr ir vērts pārbaudīt savu bankas kontu un kredītkartes izrakstus regulāri, lai ātri identificētu jebkādas aizdomīgas darbības.
- Svarīgo informāciju paturēt pie sevis – vienmēr soc.tīklos un publiskās vietās izvairieties dalīties ar pārāk daudz personiskas informācijas, kas varētu kalpot krāpniekiem.
- Sargāt savas ierīces – ja tavs dators, tālrunis vai planšete tiek zaudēta vai zagta, tieši tajā var būt daudz vērtīgas informācijas. Iestati ierīcēm automātisko bloķēšanu un izmantojiet drošības funkcijas, piemēram, attālinātu datu dzēšanu.
Un vienmēr esi skeptisks. Ja piedāvājums tiešsaistē izklausās pārāk labi, lai būtu patiess, iespējams, tā arī ir. Vienmēr pieņem lēmumu pēc rūpīgas pārdomāšanas un izmantojot kritisko domāšanu.
Banka var būt labs palīgs tavu datu sargāšanā
Līdz ar krāpnieku uzbrukumiem, bankas savu darbu dara efektīvi. Pēdējo gadu laikā ir daudz dzirdētas un redzētas dažādas kampaņas, kas reklamē datu drošību.
Piemēram, ja pamani aizdomīgus darījumus vai darbības savā bankas kontā, nekavējoties sazinies ar savu banku. Izskaidro savu situāciju un sniedz visu nepieciešamo informāciju par aizdomīgajiem darījumiem. Bankas darbinieki mācēs ne tikai sniegt padomu, bet arī pārliecinās par datu drošību.
Arī izvēloties aizdevumus, ir svarīgi atrast uzticamus avotus. Piemēram, NetCredit.lv ir mūsu uzticamākais finanšu draugs, no kura var droši ņemt kredītus no dažādiem kredītdevējiem. Tā kā tie visi ir apkopoti zem viena starpnieka, no tiem ir pieejami droši ātrie kredīti un daudzi citi kredītu veidi.
Tāpēc brīžos, kad uzdarbojas krāpnieki, novēlam būt modriem un gudriem!
Jo vairāk infromēsim paši sevi un savus tuviniekus mums apkārt, jo drošāki būsim! To arī varam vēlēt!
Citi mūsu raksti, ko palasīt:
Paldies!
Iesākumā nebija nekā. Tad radās ceļš. Un ceļš veda… AUGŠUP!
Hei, šeit jūsu draudzīgais personības pilnveidošanās eksperts Marks Grīnbergs! Paldies, ka atradāt laiku šim blogam. Apsolu – nenožēlosit!