Krāpnieku aktivitāte digitālajā vidē un telefonkrāpniecība ir sasniegusi jaunus apmērus, un viņu metodes kļūst arvien rafinētākas un grūtāk atpazīstamas. No viltus zvaniem, kas imitē banku darbiniekus, līdz pat bīstamām saitēm īsziņās – draudi slēpjas tur, kur vismazāk gaidām. Lai nekļūtu par vieglu laupījumu, ir būtiski izprast, kā ļaundari rīkojas un kādi ir efektīvākie veidi, kā pasargāt savus personīgos datus un finanses.
Šajā rakstā aplūkosim izplatītākās krāpniecības shēmas Latvijā un sniegsim praktiskus padomus jūsu drošībai.
Krāpnieku stratēģija
1. Izlikšanās par banku darbiniekiem
Viena metode, kā uzdarbojas krāpnieki, ir izliekoties par banku darbiniekiem. Patiesībā šī metode attiecas uz dažādu oficiālu valsts iestāžu personālu. Krāpnieki izliekas par darbiniekiem, kas zvana vai sūta e-pastus, vaicājot klientu datus.
Visbiežāk šie krāpnieki mēģinās prasīt informāciju par piekļuvi kontiem un profiliem. Tāpēc nekad nedrīkst izteikt savas paroles un lietotājvārdus, kā arī personas kodu un citu informāciju par sevi. Protams, arī kredītkaršu informācija ir kaut kas, ko bankas darbinieki nekad neprasīs. Šo shēmu bīstamību un mērogu lieliski ilustrē neseni pētniecisko žurnālistu pētījumi.
2. Banku karšu datu zādzība
Vēl viena metode tiek realizēta dzīvē – klātienē. Krāpnieki var imitēt bankas karšu nolasītājus un rezultātā nozagt naudu, kas ir uz konta. Ja ar šīm ierīcēm var piekļūt tuvu bankas kartei, tad no tās var nolasīt konkrētas summas. Šī metode ir īpaši bīstama, jo to no malas nevar tik viegli pamanīt.
Tāpēc ir labi uzlikt savai kredītkartei konkrētu limitu, lai nevar noņemt daudz naudas bez apstiprinājuma. Reizēm krāpnieki mēdz šīs ierīces uzstādīt arī uz bankomātiem, piemēram, iepirkšanās centros. Tāpēc ir jābūt īpaši uzmanīgam, lai neuzķertos uz šādām krāpniecības taktikām.
3. Īsziņu sūtīšana par laimestiem
Vēl viena metode ir paziņot cilvēkiem par to, ka viņi ir laimējuši kādu lielu naudas summu. Kārdinājuma vilināts, cilvēks reizēm mēdz sadarboties un rezultātā tiek apkrāpts.
Piemērs ir pavisam vienkāršs – tev atnāk īsziņa par to, ka esi laimējis 10 000 eiro. Taču, lai tos iegūtu, ir nepieciešams nosūtīt savus personu apliecinošos datus. Šāda datu izpaušana ir ārkārtīgi bīstama, jo jebkuras informācijas izpaušana internetā paver darba lauku krāpniekiem. Te nu bija – esi nevis laimētājs, bet gan ticis apkrāpts.
Visbiežāk šie krāpnieki tēmē uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, zvanot viņiem un uzdodoties vai nu par kādu laimesta izsniedzēju, vai par iepriekš minēto bankas darbinieku.
Kā sevi pasargāt no krāpniecības?
Esam apkopojuši dažādus veidus, kā sevi pasargāt no krāpnieku uzbrukumiem. Lūk, mūsu galvenie padomi.
Pārbaudīt vietņu autentiskumu. Tas ir svarīgi, saņemot e-pasta vēstules vai ziņojumus, kuros tiek pieprasīta kāda personiskā informācija vai kuri novirza uz tīmekļa vietnēm datu ievadīšanai. Īpaši svarīgi tas ir, iepērkoties internetā.
Veidot drošas un sarežģītas paroles. Svarīgām vietnēm vienmēr izvēlies pēc iespējas nejaušākas paroles, izvairoties no dzimšanas dienu datumiem, tuvu cilvēku vārdiem utt.
Nevērt vaļā e-pastos pievienotās saites. Viens ir iegūt vīrusu datorā, bet otrs – nejauši nodot citam serverim visas savas uz datora saglabātās piekļuves.
Lietot divu faktoru autentifikāciju (2FA). Tas pievieno papildu aizsardzības slāni, jo, pat zinot paroli, krāpnieki nevarēs piekļūt jūsu kontam bez papildu autentifikācijas līdzekļa (piemēram, SMS ziņojuma vai mobilās aplikācijas koda).
Regulāri atjaunināt savas programmas. Atjauninājumi bieži vien ietver drošības uzlabojumus.
Uzraudzīt savus datus. Vērts regulāri pārbaudīt savu bankas kontu un kredītkartes izrakstus, lai ātri identificētu jebkādas aizdomīgas darbības.
Svarīgo informāciju paturēt pie sevis. Vienmēr sociālajos tīklos un publiskās vietās izvairieties dalīties ar pārāk daudz personiskas informācijas, kas varētu kalpot krāpniekiem.
Sargāt savas ierīces. Ja tavs dators, tālrunis vai planšete tiek nozaudēta vai zagta, tieši tajā var būt daudz vērtīgas informācijas. Iestati ierīcēm automātisko bloķēšanu un izmantojiet drošības funkcijas, piemēram, attālinātu datu dzēšanu.
Un vienmēr esiet skeptiski noskaņots. Ja piedāvājums tiešsaistē izklausās pārāk labi, lai būtu patiess, iespējams, tā arī ir. Vienmēr pieņem lēmumu pēc rūpīgas pārdomāšanas, izmantojot kritisko domāšanu.
Finansiālā piesardzība un riska grupas
Krāpnieki bieži vien mērķē uz cilvēkiem, kuri atrodas finansiāli sarežģītā situācijā. Piemēram, persona, kas meklē risinājumus, kā tikt galā ar parādsaistībām, un internetā aktīvi pēta tādus pakalpojumus kā ilgtermiņa kredīti parādniekiem, var būt daudz uzņēmīgāka pret solījumiem par vieglu un ātru peļņu. Šādos brīžos ir īpaši svarīgi saglabāt vēsu prātu un atcerēties, ka ātri un brīnumaini risinājumi finanšu problēmām visbiežāk ir slazds.
Banka var būt labs palīgs tavu datu sargāšanā
Līdz ar krāpnieku uzbrukumiem, arī bankas savu darbu dara efektīvi. Pēdējo gadu laikā ir daudz dzirdētas un redzētas dažādas kampaņas, kas reklamē datu drošību.
Ja pamani aizdomīgus darījumus vai darbības savā bankas kontā, nekavējoties sazinies ar savu banku. Izskaidro savu situāciju un sniedz visu nepieciešamo informāciju par aizdomīgajiem darījumiem. Bankas darbinieki mācēs ne tikai sniegt padomu, bet arī pārliecināsies par datu drošību.
Arī izvēloties aizdevumus, ir svarīgi vērsties pie uzticamiem un licencētiem pakalpojumu sniedzējiem, nevis paļauties uz apšaubāmiem sludinājumiem. Ja ir radusies nepieciešamība pēc finansējuma, ir svarīgi izvērtēt oficiālus risinājumus. Pat sarežģītās situācijās, kad tiek meklēti ātrie kredīti ilgtermiņa kredīti parādniekiem, priekšroka jādod pārbaudītiem aizdevējiem, kas darbojas saskaņā ar likumu.
Esiet modrs un informēts!
Cīņa ar krāpniekiem ir nepārtraukta modrības un zināšanu cīņa. Vienmēr atcerieties saglabāt veselīgu skepsi pret pārāk vilinošiem piedāvājumiem, negaidītiem zvaniem vai ziņām, kas sola ātru bagātību.
Pirms jebkādas personiskās informācijas sniegšanas vai finanšu darījumu veikšanas veltiet brīdi, lai visu pārdomātu un pārbaudītu informācijas avota uzticamību. Izglītojiet ne tikai sevi, bet arī savus tuviniekus, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkus, kuri bieži kļūst par krāpnieku mērķi. Galu galā, jūsu informētība ir jūsu spēcīgākais vairogs pret jebkādiem krāpniecības mēģinājumiem.